Galvenokārt, es lasīju grūtnieču forumus :) Un papildus, dažas ar grūtniecību nesaistītas grāmatas un rakstus.

Grāmatas

• Frederika de Česko ”Tibetietes māja”

Pirms kāda laika apņēmos lasīt vairāk grāmatu par svešu zemju vēsturi un kultūru. Ideālā variantā, šo valstu autoru sarakstītas, bet ne obligāti. Ātri uzmetot aci šveiciešu rakstnieces Frederikas de Česko grāmatas ”Tibetietes māja” aprakstam, likās, ka šī noteikti ir īstā! Stāsts pamatā norit Tibetā, kad to pagājušā gadsimta 50-os gados okupēja komunistiskā Ķīna. Es gandrīz neko par šiem notikumiem nezinu, kur vēl interesantāka lasāmviela! Un kā papildus bonuss – ātri izskrienot cauri grāmatas recenzijām latviešu valodā, neatradu nevienu sliktu atsauksmi.

Varbūt tādēļ, ka sacerējos un gaidīju par daudz, kopumā man šī grāmata sagādāja vilšanos. Iespējams, kaut kas bija pazudis tulkojumā, jo diezgan traucēja stīvā un dažbrīd dīvainā valoda. Mans galvenais iebildums – es nenoticēju stāstam un galvenajiem varoņiem. Tomēr ir arī pozitīvais aspekts – tagad es kaut ko zinu par Tibetu, tādēļ nenožēloju, ka grāmatu izlasīju.

• Ieva Melgalve ”Mēness teātris”

Es vispār nelasu zinātnisko fantastiku un gandrīz nemaz nelasu latviešu autoru darbus. Ievas Melgalves ”Mēness teātris” to noteikti mainīs! Man ļoti, ļoti, ļoti patika šī grāmata! Grāmatas notikumi risinās milzīgā teātrī un tā arī ir visa grāmatas varoņu, aktieru, pasaule – viņiem nav ne savas identitātes, ne dzīves ārpus teātra. Es nevarēju no grāmatas atrauties, notikumi kļuva arvien spraigāki un baisāki, un es tā aizrāvos, ka skrēju cauri lappusēm drausmīgā ātrumā, nepievēršot pienācīgu uzmanību grāmatas ”filozofiskajai” pusei – par indivīda sacelšanos pret sistēmu. Bet to nākamreiz, jo šī ir grāmata, ko pēc kāda laika labprāt pārlasītu. Un tādu grāmatu nav daudz.

• Sarah Pinneo ”Julia’s Child”

Šī ir viegla grāmata laiskiem vasaras vakariem ar (bezalkoholiskā) kokteiļa glāzi rokā. Tā ir par mūžīgo ”Es nezinu, kā viņa to dara” tematu – par sievieti ar diviem maziem bērniem, kas papildus rūpēm par ģimeni cīnās, lai izveidotu savu uzņēmumu. Šajā gadījumā, tas ir bērnu organiskās pārtikas ražošanas uznēmums. Principā, grāmata savā žanrā laikam nav slikta, bet grāmatas lasīšanas brīdī es nebiju pareizajā noskaņojumā, lai justu līdz darbaholiķei, kas ambīciju dēļ ne tikai nepavada pietiekami daudz laika pati ar savu ģimeni, bet arī nežēlīgi nostrādina savu darbinieci, kurai ir mazs bērns un nav citu variantu, jo viņa ir vientuļā māte un turklāt imigrante. Stāsts laikam nebija par šo un nebija domāts lasītājām par to domāt un uzvilkties, bet ko padarīsi – hormoni :)

• Petru Popescu ”The Encounter: Amazon Beaming”

Nu nenormāli interesanta grāmata! Ja sevi pieskaitāt pie ceļotājiem, šī grāmata ir obligātā literatūra. Tā ir balstīta uz patiesiem notikumiem un atspoguļo National Geographic fotogrāfa Loren McIntyre piedzīvojumus. Tajā savijas divi sižeti – vispirms par to, kā Loren nokļuva pie Amazones indiāņu cilts un, pats saviem spēkiem nespēdams tikt atpakaļ pie civilizācijas, dzīvoja ar viņiem un nodibināja savādu saziņas formu ar cilts virsaiti. Un otrs sižeta pavediens – Amazones iztekas meklēšana, lai precīzi izmērītu Amazones garumu un beidzot atrisinātu strīdu par to, kas ir garākā pasaules upe – Nīla vai Amazone. Starp citu, strīds par to risinās joprojām.

Šī ir ļoti, ļoti bagātīga grāmata – ar nervus kutinošiem piedzīvojumiem, filozofiskām pārdomām un jaunu informāciju par ģeogrāfiju. Un man kā Peru fanam sirdi sildīja atsauces uz daudzām vietām Peru, kur esam pabijuši vai vēl sapņojam pabūt.

Raksti

• Es ik pa laikam ieskatos The New York Times un parasti ar 10 bezmaksas rakstiem mēnesī man ir par īsu, bet neesmu arī tik cītīga lasītāja, lai abonētu. Bet aprīlī bija atlaides elektroniskai abonēšanai, tāpēc nolēmu, ka laiks beigt žmogoties un jāsūta nost. Šo to ik pa laikam izlasu, bet grāmatu apskatu sadaļu gan drīz būšu izmācījusies no galvas. Un protams, ka tas atkal beidzās ar jauniem grāmatu pasūtījumiem no amazon.com. Viss velk uz to, ka mūsu bērns dabūs gulēt kastē, jo vecāki naudu atkal notrallinājuši hobijiem. No ne-grāmatu rakstiem man kaut kā aizķērās Māmiņdienai veltītais ”Just Don’t Call Me Mum” – par ģimeni, kurā bērnu audzina divi tēti. Komentāri pie raksta ir tikpat interesanti kā pats raksts.

• A Cup of Jo ir mans darba dienu vakaru rituāls – tā ir pirmā mājas lapa, ko atveru metro, braucot mājās. Mans maija mēneša favorītraksts – par surogātmātes pieredzi.

• Mans maija atklājums – narrative.ly. Ikvienam cilvēkam ir stāsts, jāmāk tikai izstāstīt, un šajā portālā to māk. Es uzliku sev limitu ne vairāk kā divi stāsti dienā, lai nav visu laiku jāstaigā ar saraudātām acīm. Galīgi nav tā, ka šeit visi būtu raudamgabali, bet mani uz tiem velk visvairāk. Daži no maniem mīļākajiem stāstiem: par aizbēgušo līgavaini, laulību pēc tam, kad sievai atklāj Alcheimeru un kruīzu uz Kubu.