Man jaunajam gadam ir apmēram tūkstoš piecsimt apņemšanās, sapņi un plāni. Ja viens no taviem plāniem ir apgūt daivingu, rekur īsais ceļvedis, bez lirikas, ar atbildēm uz kāpēc-kur-kā, kurus man visbiežāk nācies dzirdēt. Raksts ir tapis sadarbībā ar, iespējams, labāko daivmāsteri pasaulē, Mareku :D Daivmāsteris ir bez 5 minūtēm daivinga instruktors, kas piedalās nirēju apmācībā, tā ka viņš zina, ko runā.

Atkāpe – ja gribi izlasīt lirisko variantu, kā mēs kļuvām par daiveriem, bez nevienas praktiskas detaļas, šeit ir mūsu Kubas stāsts. Kas ta sunim asti cels, man pašai liekas, ka tas ir mans labākais teksts, ever.

Tātad.

Kāpēc daivings?

Tāpēc. 

Bet ne tikai dēļ skaistajiem skatiem. Tas ir piedzīvojums, fiziska aktivitāte dabā (ups, gandrīz uzrakstīju svaigā gaisā :D). Un vēl – neaprakstāmā lidojuma sajūta pēc tam, kad būsi kaut cik apguvis daivingu un eleganti nekustīgi vērosi zemūdens dzīvi vai ar vieglu pleznas kustību pavirzīsies sev vēlamajā virzienā, nevis irsies ar rokām un kājām jūras zirdziņa pozā, kā to dara gandrīz visi iesācēji (es noteikti).

Kas drīkst apgūt daivingu?

Patiesībā, ierobežojumu ir maz. Daivings nav domāts grūtniecēm, maziem bērniem un cilvēkiem ar nopietnām saslimšanām.

Grūtniecēm to neiesaka tādēļ, ka ētisku apsvērumu dēļ nav veikts pietiekami daudz pētījumu, lai noskaidrotu daivinga ietekmi uz topošās mammas un bērna veselību.

Agrākais vecums, kad sākt apgūt daivingu, ir no 8 gadiem, baseinā un seklā ūdenī līdz 4 metriem. Daivera sertifikātu var iegūt, ātrākais, no 10 gadiem. Bet jāizvērtē katra bērna psihiskais briedums individuāli, ir viedoklis, ka līdz 12 gadiem bērns nav spējīgs pilnībā apzināties daivinga riskus un savas uzvedības sekas. Instruktoram ir tiesības atteikties apmācīt bērnu, ja viņš uzskata, ka bērns tam vēl nav gatavs.

Ikvienam pirms daivinga uzsākšanas vajadzētu konsultēties ar ārstu un nepieciešamības gadījumā veikt ieteiktās veselības pārbaudes. Ir slimības, piemēram, epilepsija, astma, diabēts, kuru gadījumā nodarboties ar daivingu neiesaka.

Bet visādi citādi – daivings ir piemērots gandrīz ikvienam. Esmu nirusi ar cilvēkiem krietni pāri 80, cilvēku bez kājas, cilvēku pēc galvas audzēja operācijas utt. Turklāt nav jābūt labam peldētājam, pietiek ar minimālām prasmēm. Daudzi raizējas par ausu aizkrišanu. Daivinga kursos tiek apmācīts, kā ar to tikt galā. Ja vari lidot ar lidmašīnu, tad, visticamāk, vari arī nirt.

Meitenes jautā, vai ar daivingu drīkst nodarboties īpašajās dienās. Drīkst, bet ņem vērā, ka daivings parasti ir pasākums uz vairākām stundām, jo klasika ir divi apmēram 45 minūtes gari daivi, bet starp tiem obligāti jāievēro pauze. Noskaidro, vai pauzi starp daiviem pavadīsiet uz sauszemes/atgriezīsieties daivinga centrā/dzīvosiet laivā un attiecīgi būs vai nebūs pieejamas labierīcības/krūmi/džungļi.

Kur un kā apgūt?

Daivingu apgūst daivinga skolās, kas pieder kādai no daivinga instruktoru asociācijām. Vis-vis populārākā ir PADI (Professional Association of Diving Instructors). Mēs daivingu apguvām Kubā, un tur PADI nav pārstāvēts, mēs mācījāmies ACUC skolā un savus sākotnējos sertifikātus ieguvām tur. Savukārt visas savas tehniskās un profesionālās štelles Mareks kārtoja PADI.

Katrai daivinga skolai ir sava apmācības programma. Man nav ne jausmas, kā ir PADI, bet Mareka viedoklis ir, ka PADI ir pārbāzts ar informāciju un ne visi studenti spēj to pilnībā uztvert un apgūstamo zināšanu un prasmju gūzmā dažreiz sajūk un aizmirstas pašas svarīgākās lietas. Savukārt ACUC koncentrējās uz pašu-pašu svarīgāko un brīžam bija sajūta, ka drusku pārāk paviegli. Neatkarīgi no daivinga skolas, vislielākā nozīme ir labam, pieredzējušam un draudzīgam instruktoram.

Pamata daivinga sertifikāta (Open Water Diver) iegūšana prasīs vidēji 5 dienas, bet tas atkarīgs gan no skolas, gan paša ķēriena uz daivingu. Šajās dienās notiks teorētiskās nodarbības, tad praktiskas nodarbības baseinā un tad niršana atklātā ūdenī. Teorija būs jāmācās arī patstāvīgi. Kursu sekmīgi beidzot, iegūsi daivera sertifikātu un tiesības nirt līdz 18 metru dziļumam.

Ja neesi pārliecināts, vai daivings ir tava lieta, var paņemt tā saucamo izmēģinājuma daivu jeb try dive. Tev gandrīz nekas nebūs jāmācās un pašam jādara, instruktors tevi satērps ekipējumā un aiz rociņas vilks zem ūdens un varēsi apmēram saprast, vai gribēsi kaut ko tādu pieredzēt vēl un ir vai nav vērts ieguldīt apmācībā.

Pēc pamata sertifikāta iegūšanas vārti ir plaši vaļā uz visu pārējo sertifikātu iegūšanu. Parasti iesaka iegūt arī Advanced Open Water Diver, kas pieļauj niršanu līdz 30 metru dziļumam. Daudzi interesanti zemūdens objekti, īpaši kuģu vraki, atrodas dziļāk par 18 metriem, tāpēc advancētais sertifikāts noderēs. Un pēc tam jau var ņemt klāt visu, ko vēlies – zemūdens fotogrāfiju, alu daivingu, zemledus daivingu utt.

Lielais jautājums ir: kur mācīties daivingu – savā mītnes zemē vai silto zemju skaidrajos ūdeņos. Katram variantam ir savi plusi un mīnusi. Iegūstot sertifikātu mājās, tev ir iespēja mācīties savā dzimtajā valodā un ārzemēs nebūs tam jātērē atvaļinājuma dārgās dienas. Ja jāmācās arī teorija, tad daivingam veltītās atvaļinājuma dienas vari droši norakstīt – nekam citam laika nebūs.

Savukārt silto zemju (ne visu, protams) pluss – skaidrais ūdens. Ir liela atšķirība, vai tu kūņojies tumšā zampā, kur nereti pat savu izstiepto roku neredzi, vai arī dzidros ūdeņos ar 20 – 50 (teorētiski līdz pat 100) metru redzamību. Atceros, kā mēs ar Mareku reiz Zviedrijā nirām uz kādu kuģa vraku. Labu laiku peldējām gar, kā mums likās, klints sienu, līdz Mareks vienā brīdī uztaustīja, ka klintij ir stūre.

Katram savs, bet man liekas, ja mans pirmais daivs notiktu Zviedrijā vai Latvijā, tas būtu arī mans pēdējais. Mans optimālais variants tāpēc būtu – daivinga praktisko daļu kārtot kaut kur siltajās zemēs skaidros ūdeņos, bet pirms tam sazināties ar izvēlēto daivinga centru un teoriju apgūt mājās online režīmā, šādu iespēju piedāvā daudzās vietās. Pirms tam noskaidro, vai un kādu ārsta izziņu prasa daivinga centrs, lai nebūtu pa ārstiem jāskraida ārzemēs.

Un visbeidzot, uz kurieni braukt nirt? Eiropa nav tradicionāls daivinga galamērķis, ar vienu izņemumu. Malta! Tas ir top klases daivinga galamērķis, ar izcilu redzamību un daudziem kuģu vrakiem. Šeit neliels apraksts par mūsu Maltas daivinga pieredzi. Esam niruši arī Filipīnās, Madeirā, Kubā un, protams, Zviedrijā. Starp citu, Mareks nirst visu cauru gadu, ar speciālo sauso hidrotērpu, tā ka dzīve ziemeļos nav šķērslis, lai ik nedēļu iemērktos kādā slapjumā :)

Cik tas maksā?

Daivings nav lēts prieks, tas nu jāatzīst. Cenas, protams, stipri atšķiras dažādās valstīs un kompānijās, bet pamata Open Water Diver sertifikāta iegūšanai jārēķinās ar 250-400 EUR. Pēc tam apmēram 25 EUR par daivu ar savu ekipējumu (mīnus gaisa baloni un svari, tie ir iekļauti cenā) un apmēram 35 EUR par daivu ar ekipējuma īri.

Ja pavilksies uz daivingu, tad drīz vien sāksi domāt par sava ekipējuma iegādi, jo daivinga kvalitāte un baudījums no procesa tiešām būtiski atšķiras ar savu ekipējumu. Tik ļoti, ka mēs visos ceļojumos dodamies ar savu daivinga ekipējumu, un tie ir papildus 20 kilogrami bagāžas katram. Cenas ekipējumam ir ļoooooti plašā amplitūdā. Var pirkt jaunu sauso hidrotērpu par 1000 EUR un var par 500 EUR savākt pilnu ekipējumu, ja pērk lietotu.

Apdrošināšana

Visticamāk, nekas ļauns nenotiks, bet ja nu gadījumā kas – parastās apdrošināšanas visbiežāk nesedz negadījumus un izdevumus, kas radušies, veicot augsta riska aktivitātes kā daivingu. Ir jāpērk speciāla apdrošināšana, mums ir Divers Alert Network (DAN) apdrošināšana.

TAS jautājums

Ne-daiveri parasti uztraucas, vai neuzskries virsū haizivij. Turpretī daiveri cer, ka tas notiks :) Absolūti lielākajai daļai haizivju cilvēks nav interesants un uzbrukumi notiek pārpratuma pēc, kad haizivis peldētājus un it sevišķi sērferus notur par roņiem. Daiveriem tas nedraud. Arī mēs savā neilgajā daiveru karjerā esam saskārušies ar haizivi. Tas bija Filipīnās, haizivīte bija apmēram manā lielumā un nobijusies mēģināja no mums slēpties alā. Tas nemaz nebija bailīgi!

Vai daivings ir bīstams?

Ja ievēro visus drošības noteikumus, tas nav bīstami. Bet ir svarīgi atcerēties, ka daivingā drošība  ir balstīta uz trīs vaļiem: savām prasmēm, drošu un  kvalitatīvu ekipējumu, kā arī sava partnera jeb dive buddy prasmēm. Daivinga pamatprincips ir, ka niršana notiek kopā ar dive buddy – pirms daiva katram tiek iedalīts partneris un abu partneru uzdevums ir turēties vienam otra tuvumā visu laiku, lai, ja nu kas, sniegtu palīdzību, tai skaitā gaisu. Tas notiek reti, tomēr mums ir gadījies, ka dziļumā atklājas, ka īrētajam ekipējumam ir defekts un jādalās ar gaisu.

Nu tā apmēram. Ja interesē kaut kas vēl, droši jautā, mēs par daivingu esam gatavi runāt daaaaudz :)