Trīs fakti, kam es joprojām nespēju noticēt:

1) Es. Esmu. Mamma.

2) Mūsu Saulgriežu nakts brīnumam ir jau 3.5 mēneši!

3) Man pamazām sāk parādīties laiks sev. Minūte tur, minūte šur un kopā pa dienu salasās stunda vai divas dušai, ēšanai un pat grāmatām!

Lūk, manas 2016. gada vasaras grāmatas:

• Louis Borgenicht, M.D., and Joe Borgenicht, D.A.D. ”Baby Owner’s Manual. Operating instructions, trouble-shooting tips, and advice on first-year maintenance”

”Bēbja lietošanas manuāli” saņēmām raudzību dāvanā no kolēģes un tas ir ģeniāls, nopietni. Svarīgākā informācija jaunajiem vecākiem apkopota īsi, kodolīgi un ļooooti smieklīgi. Ideālākā dāvana! Ar noteikumu, ka jaunajiem/topošajiem vecākiem piemīt kaut nedaudz humora izjūtas.

• Jojo Moyes ”Me before you” (Džodžo Moja ”Pirms atkal tiksimies”)

Šo grāmatu nopirku, jo 39. grūtniecības nedēļā aizdevos uz pilsētu pirkt Marekam vārda dienas dāvanu, protams, ka ieblandījos grāmatnīcā paskatīties kaut ko vieglu palasāmu, protams, ka man tur sareiba galva un palika slikti, bet bez grāmatas tak prom neies, tapēc paķēru pirmo dzirdēto nosaukumu, kas pagadījās pa rokai.

Nekādas lielās cerības uz šo mīlas stāstu neliku, bet gala beigās nebija nemaz tik slikti! Kaut kā aizrāva, pat tik ļoti, ka ilgu laiku nepamanīju, ka ticamības momenta taču nav vispār – nu kā tik feinam puisim var patikt tāda amēba? Ja lasāt krieviski, te ir interesantas pārdomas par šo literatūras un kino fenomenu. Bet kopumā grāmata nav slikta izvēle, ja vajag piesiet aci un nosist laiku, kaut ko gaidot, gulšņājot pludmalē vai garā ceļā. Grāmata ir tulkota latviešu valodā.

• Torre DeRoche ”Love with a Chance of Drowning”

Šis ir patiess ceļojuma stāsts, ko vēstī pilsētas meitene, kas iemīlējās piedzīvojumu meklētājā Ivanā un, neskatoties uz savām bailēm no ūdens, devās mīļotajam līdzi ceļojumā pa Kluso okeānu ar viņa nelielo buru laivu.

Sākumā man viņas Ivans riktīgi patika (”Pirms gada es iztērēju pēdējo centu, lai samaksātu par buru laivu. Kopš tā laika visi mani ienākumi tika ieguldīti laivā. Vairums cilvēku iztērētu šo naudu mājas pirmajai iemaksai, bet es labāk izvēlos piedzīvojumu”. Ak, Ivan, mēs esam dvēseles radinieki!). Bet beigās viņš sāka kaitināt, goda vārds. Abas rokas kreisās un viņa bezatbildība un bezpalīdzība un mūžīgā iekulšanās nevajadzīgās nepatikšanās sāka kaitināt pat mani (tas ir rādītājs!). Es tiešām brīnos, kā viņi palika dzīvi. Gramata neslikta, bet ar burāšanu nesaistītiem lasītājiem varbūt ne visai interesanta.

Torre arī raksta (rakstīja) blogu. Tur gan sen nav nekas jauns publicēts, bet var lasīt par iepriekšējiem piedzīvojumiem un apskatīt grāmatā aprakstītā ceļojuma bildes.

• Emma Cline ”The Girls”

Viena no šīs vasaras karstākajām grāmatām mani atstāja diezgan vienaldzīgu, varbūt tāpēc, ka nepapūlējos iepriekš kārtīgi izpētīt, par ko grāmata ir. Meklēju līdzekli, kā noturēt vaļā acis, visu nakti barojot bērnu un domāju, ka pērku aizraujošu un ne pārāk smagu detektīvromānu, bet tas izrādījās kaut kas cits.

Grāmatas autore iedvesmojās no patiesiem notikumiem, kas risinājušies 60-os gados un grāmatā mēģina attēlot, kā meitenes tiek ievilinātas sektā un sava garīgā līdera ietekmē pastrādā šaušalīgus noziegumus. Nozieguma apraksts mani aizķēra (labāk gan nebūtu lasījusi, jo mazā puisēna nogalināšanu nespēju aizmirst joprojām), bet viss pārējais – kaut kā nepārliecinoši. Grāmatu lasīju pusotru mēnesi, tikpat ilgi, cik Karu un Mieru :)

• Emma Straub ”Modern Lovers”

Vēl viens šīs vasaras karstais piedāvājums, šis gan man ļoti patika. Stāsts tas pats vecais – par ņujorkiešu attiecību un/vai pusmūža krīzēm (viens lesbiešu pāris, viens ”normāls” pāris un, pilnam bardakam, visam pa vidu arī viņu bērni), bet ļoti labi aprakstīts, vairāki grāmatas varoņi likās tik harizmātiski, tuvi un saprotami, labprāt dzīvoju viņiem līdzi.

Šī ir grāmata, no kuras nevarēju atrauties un tas man lika drusku inovatīvāk paraudzīties uz veidiem, kā jaunajai māmiņai izbrīvēt laiku lasīšanai. Ar šo grāmatu arī beidzās manas pieticīgās fiziskās aktivitātes – ja agrāk gājām ar bēbīti divās pusstundu garās pastaidziņās, tad tagad šis laiks tiek pavadīts sēžot ārā uz beņķīša, ar kāju šūpojot ratiņus un ar degunu grāmatā :)

• Pauls Bankovskis ”Trakie Veči”

Man ārkārtīgi patīk Pauls Bankovskis, viņs ir viens no maniem mīļākajiem latviešu mūsdienu rakstniekiem, tāpēc pat nezinu, ko teikt par šo grāmatu. Jāsaka, kā ir. Šī ir pirmā Paula Bankovska grāmata, kas man ne visai patika. Šajā stāstu krājumā vārds tiek dots vīriešiem, kuriem ir ģeniālas idejas un grandiozi plāni, bet diemžēl neviens viņus nesaprot un to tik vien dara kā liek sprunguļus riteņos (jūs taču arī zināt kādu tādu tipāžu, vai ne?).

Pāris stāstus izlasīju un patika, bet tā kā tāda tukša runāšana mani briesmīgi kaitina, tālāk vairs nelikās smieklīgi vai interesanti, un žēlums un neērtības sajūta jau arī ir pret tiem lūzeriem. Daži stāsti bija lieliski un man liekas, ka veiksmīgāks risinājums būtu bijis apstāties pie tiem vai arī atsevišķus no kolorītākajiem tēliem iekļaut kādā romānā, bet šādā izpildījumā man trako veču stāsti vienkārši apnika.

• Teju Cole ”Every Day Is For the Thief”

Nigērijā ir daudz talantīgu rakstnieku un Teju Cole ir viens no tiem. Man ļoti patika viņa iepriekšējā grāmata ”Open City” un arī jaunākais veikums nelika vilties. Grāmatas galvenais varonis atgriežas Nigērijā pēc 15 gadu prombūtnes un apsver domu par palikšanu, bet saskaršanās ar skarbo realitāti un īpaši mežonīgo korupciju ir kā auksta duša.

Vienīgais, ko nesapratu – kāpēc tiek uzsvērts, ka šis ir romāns, nevis dokumentāls darbs. Manuprāt, tā ir dokumentāla grāmata, šo iespaidu vēl vairāk pastiprina paša autora uzņemtās fotogrāfijas. Grāmatā bija minēts, ka valdība vēršoties pret māksliniekiem, kas atļaujas kritizēt Nigēriju. Iespējams, tādā veidā Teju Cole vēlējās izvairīties no nepatikšanām.

• Jenny Offill ”Dept. of Speculation”

Šo grāmatu biju noskatījusi jau sen, jo tā konstanti parādījās labāko grāmatu listēs gan dzīvesstila portālos, gan Financial, New York un visādos citādos Times, un tas parasti garantē kvalitatīvu lasāmvielu, kas ir saprotama un baudāma arī man, parastam cilvēkam.

Ui, kā man patika šī grāmata! Tā ir par laulības krīzi, sarakstīta neierastā formātā – no diviem skatu punktiem un tas nav hronoloģisks notikumu izklāsts, bet drīzāk sajūtu piefiksēšana. Smieklīga un skumja vienlaicīgi, tā ir lieliska rudens grāmata, ko vienā rāvienā (jo gana īsa) izlasīt, dzerot vīnu, un drusciņ pasmieties un arī pagruzīties. Tā kā grāmatai nav precīza sižeta, kam čakli sekot, drusku apreibis prāts tai nekaitē un pat piestāv. Pārlasīšu nākamgad, kad varēšu iedzert vīnu :)

Pēc šīs grāmatas izlasīšanas metos meklēt kādu līdzīgu lasāmvielu un uzdūros viedoklim, ka Elenas Ferrantes ”Neapoles cikla” romāni esot kas līdzīgs un vēl labāks. Uz vispārējās sajūsmas viļņa es jau pirms gada iegādājos visus četrus Neapoles romānus, bet man kaut kā neaizgāja, paliku pusratā jau pie pirmās grāmatas. Tagad saņēmos pieķerties vēlreiz un, lai arī līdzību starp grāmatām pagaidām nesaskatu, aizgāja man tās Neapoles grāmatas uz vella paraušanu, esmu jau otrās grāmatas beigās. Par Neapoles romāniem tad nākamajā reizē.