Šodien, pāris nedēļas agrāk nekā citus gadus, atklājām burāšanas sezonu. Jau trešo gadu burājam pa Mēlaren ezeru – tas ir trešais lielākais ezers Zviedrijā. Bija feini, smuks vējiņš, saule, burāšanas sezona tikai sākusies un mēs gandrīz vienīgie burātāji, tāpēc nolēmām beidzot apmeklēt seno skandināvu pilsētu Birku uz Björkö salas. Vasaras sezonā tur iet karsti, jo tas ir populārs tūrisma objekts, tāpēc Birkas apmeklējumu atlikām jau pāris gadus.

Tūristu kuģītis, izrādās, sezonu sācis tikai vakar, un uz mūsu ierašanās laiku tieši devās prom, tādēļ paveicās un bijām gandrīz vienīgie apmeklētāji – bez mums viesu ostā bija tikai viena buru laiva un viena motorlaiva. Viss kā izmiris, arī lielā kafejnīca un restorāns ciet, bet muzeja pieskatītāja mazā kioskā tirgoja kafiju, tēju, vienu sviestmaizi un vairākas kanēļmaizītes. Smuki paēdām un devāmies ātrā apgaitā pa teritoriju – bijām domājuši tikai uzmest aci un nākamreiz atbraukt un izstaigāt visu pamatīgāk, tāpēc nepārvilkām savās biezās arktiskās burāšanas drēbes un saulē sāka palikt diezgan karsts.

Birka ir viena no senākajām skandināvu apmetnēm un iekļauta UNESCO pasaules mantojumā, bet mūsdienās nekas daudz pāri nav palicis. Šis tas ir apskatāms muzejā, ko šoreiz gan izlaidām, aiziesim kādu citu reizi. Apkārtne ļoti skaista, īpaši tagad, pavasarī, kad viss pilnā plaukumā, un skats uz ezeru no augstākā punkta brīnišķīgs. Kopumā – forša vieta, ko apmeklēt, ja ir daudz maz garantija, ka nebūs pārāk daudz tūristu, jo lielā burzmā šīs vietas burvība varētu pazust.