Tāds pavasaris kā šajās brīvdienās – auksts, gāž kā ar spaiņiem un lietus kuru katru brīdi draud pārvērsties sniegputenī – ir īstais laiks, lai ierušinātos zem segas ar tējas krūzi un aizraujošu grāmatu. Lily King ”Euphoria” (Eiforija) bija lieliska izvēle! Gana izklaidējoša, lai aizlasītos krietni garām savam gulētiešanas laikam, tai pašā laikā ne paviegla, bet tieši otrādi – pat nedaudz izglītojoša.

Ja kāds mārketologs ir pielicis pirkstu šai grāmatai, tad manā gadījumā viņš ir trāpījis tieši desmitniekā, jo mani ārkārtīgi fascinē gan laiks, kurā risinās grāmatas notikumi (pagājušā gadsimta 30-tie), gan vieta (pirmatnējo cilšu apdzīvotā Jaungvineja), gan temats (antropoloģija). Un, kā kronis visam, mīlas trīsstūris.

Grāmata nav dokumentāla, bet tās tapšanu iedvesmojusi reāla sieviete – antropoloģe Margareta Mīda – un viņas biogrāfija. ”Eiforija” sniedz tiešām interesantu ieskatu antropoloģijas pirmsākumos. Stāsts ir par antropologu pāri, kas Jaungvinejā pēta vietējās ciltis, un kuru liktenis savijas ar vēl kādu antropologu. Pāris apmetas uz pagaidu dzīvi pie vienas no ciltīm, lai pētītu tās paražas. Sākumā viss rit (gandrīz) mierīgu gaitu, līdz notikumi sagriežas nekontrolējamā virpulī.

Jautāta, kas viņu visvairāk saista atropoloģes darbā, grāmatas varone atbild – tas ir ”brīdis apmēram pēc diviem mēnešiem, kad tev liekas, ka beidzot esi sācis saprast vietu. Pēkšņi apskaidrība ir rokasstiepiena attālumā. Tie ir maldi … un tiem seko pilnīga bezcerība jebkad kaut ko saprast. Bet tajā mirklī vieta šķiet pilnībā tava. Tā ir visīsākā, visīstākā eiforija.”

Taisnības labad jāpiebilst, ka sākumā es biju pilnīgā eiforijā no šīs grāmatas un ar žēlumu skatījos uz strauji rūkošo neizlasīto lappušu skaitu. Tomēr jāsaka, ka nobeigums sagādāja nelielu vilšanos. Zinot, kā attīstījās trijotnes liktenis reālajā dzīvē, šķiet, ka autore pārāk centās bliezt pa emocionālajām pogām un ar to drusku nolaidās zem augstās latiņas, ko pati uzstādījusi. Bet nu tie ir sīkumi un matu skaldīšana. Kopumā – ļoti laba grāmata!