Mans emocionālais vecums ir apmēram 12-13 gadi un šajā vecumā cilvēks parasti par kaut ko kvēli fano. Manā gadījumā tā ir dziedātāja LP jeb Laura Pergolizzi.

Es dzīvoju zem akmens un par norisēm ārpasaulē uzzinu no televizora. Par LP uzzināju no TV3 raidījuma “Izklausies redzēts,” kur Aija Vītoliņa perfekti nodziedāja LP megahitu “Lost on You” un no tā brīža man aizgāja ciet un es klausījos LP nonstopā un no pašreizējiem 205 miljoniem “Lost on You” klausījumu YouTube apmēram puse ir manējie.

Iedomājies manu satraukumu, kad pa televizoru kārtējā šova reklāmas pauzē ieraudzīju, ka 2. jūlijā Siguldā notiks LP koncerts. Man nemaz nav tik viegli iztaisīties no mūsu laukiem līdz Siguldai, jo darbs un nauda un bērns un par maz atvaļinājuma dienas utt, un 60 sekunžu laikā mani plāni evolucionēja no “Es tak nebraukšu speciāli uz Latviju tikai uz vienu koncertu” līdz “ A lai viņa man par šito dziesmu uzraksta, tad es varbūt aizbraukšu uz viņas konci” līdz “Hannij, drīkst es aizbraukšu uz Latviju uz LP?”

Hannijs a.k.a. Mareks zina, ka man ar LP viss ir šausmīgi nopietni, tāpēc uz konci, protams, palaida, un par to es viņam būšu pateicīga mūžam, jo OMFG CIK TAS BIJA EPISKI.

Pasākums notika Siguldas pilsdrupu estrādē un visu dienu lija lietus un beidza 5 minūtes pirms mēs izkāpām no mašīnas un iedomājies, cik maģiski vakara saule spīdēja caur pēdējiem pelēkajiem mākoņiem un Gaujas senleja un pils tinās mākoņu vatē. Tu nevari iedomāties, bet iedomāsimies, ka Tu vari.

Tad tur bija divas iesildošās grupas, bet mani viņi kaut kā neiesildīja, kaut cilvēki tiešām centās no sirds, bet man tāpat jau bija silti no saules un ķiršu alus un domas, ka Omg Omg tūlīt viņa nāks. Jāgaida bija pusotra stunda un gaidīšanas beigās man jau vajadzēja čurāt, jo kas tik pirms tam nebija dzerts (baltvīns un kafija un Aperol Spritz un ķiršu alus, ja pareizi visu atceros), un es teicu meitenēm ko lai dara, baigi vajag uz tualeti, un Agnese teica riskē un ej (bet es nevaru riskēt palaist garām LP uznākšanu) un Ilona teica pagaidi, kad būs kāda viņas dziesma, kas tev mazāk patīk, un tad ej (bet man nav tāda LP dziesma, kas man mazāk patiktu), un tad jau LP bija klāt un es pazudu laikā.

Tas, kā viņa uzstājas, nav normāli, tā nevar būt. Tiiik perfekta dziedāšana dzīvajā un visi viņas svilpošanas specefekti un mūzikas instrumenti un harizma, tā ārprātīgā Harizma ar vislielāko H, un komunikācija ar skatītāju un cilvēcība un sirsnība un skaistums, ai, nu pilnīgs kosmoss. Viņa paņēma visus. Zini kā ir ar latviešu publiku – vairums stāv tā klusiņām un dziļdomīgi un drusciņ ar skepsi vēro, bet nepagāja ne drusciņa kā visiem rociņas bija gaisā.

Es Tev pateikšu godīgi, tas bija pārāk labi. Nopietni, tā var būt. Pārāk labi, tas ir tā, kad tevi aizķer un aizplēš un iestājas tāds jocīgs nemiers un bezmaz vai būtu labāk nekur negājusi un dzīvojusi mierā un sūnās.

Pēc koncerta es mēģināju pierunāt meitenes pamest visu un braukt uz nākamo dienu koncertiem Viļņā un Tallinā un rakstīju šitādus tekstus Marekam:

Nu tā apmēram.

Pirms un pēc koncerta man bija dažas stundas Rīgā un Ilona un Signe man izrādīja drusciņu no tā visa, kas lauciniekam tagad Rīgā jāredz – Riitu (Omg, viņu ēdiens), Pienu, Miera ielu, Tallinas ielas radošo kvartālu etc etc. Tad vēl pēdējā pietura uz tiešām perfektu latti pie šarmantā franču puiša pie Vērmaņdārza (man ar atlaidi, jo es protu pateikt trīs vārdus franciski) un tad jau uz lidostu prom.

P.S. Tiekamies jūlijā-augustā Latvijā, ja vien es neizdomāšu būt LP grūpija un braukt uz visiem viņas šīsvasaras koncerttūres koncertiem.