Es redz esmu tajā delikātajā vecumā, kad arvien vairāk sāc apzināties, cik ātri paskrien dzīve un arvien biežāk sev jautā, vai esi tur, kur gribas būt (sauksim lietas īstajos vārdos – man ir 40gadnieku krīze). Tāpēc cenšos biežāk teikt JĀ visām iespējām izbaudīt kaut ko jaunu un pabāzt degunu aiz apvāršņa.

Kad Feisītī ieraudzīju informāciju par SUP jogas pasākumu, bija skaidrs, ka tas ir JĀ JĀ JĀ gadījums, jo supošana man patīk nu tā, ka nenormāli. Pieteicos uzreiz un sākās gaidīšanas svētki.

Kaut kādā brīdī sāku stresot par to, ko vilkt mugurā, jo man kā nesportiskai sēnei nav nekādu ērto sporta šortu, legingu utt., bet pēc viena psiholoģiski traumējoša gājiena uz veikalu pēc šortiem (ja tu zinātu, kādas šausmas es redzēju spogulī), nolēmu neuztraukties par ekipējumu un vilkt to, kas ir.

Nodarbības rītā satērpos T kreklā un savos vienīgajos šortos, ko Marta man paspēja izrotāt ar savu brokastu putru, bet kurš gan vecāks satraucas par tādiem sīkumiem.

3 stundu nodarbība bija paredzēta visiem SUP un jogas pieredzes līmeņiem, pusi laika bija SUP apmācība un otru pusi joga. Supošanas pieredze man ir, bet ar jogu esmu diezgan uz jūs, tāpēc drusku bažījos, vai spēšu izpildīties tikpat labi kā pārējie.

Nodarbība sākās ar mutisku instruktāžu un teoriju par supošanu un, lai arī esmu supotājs ar stāžu, ieguvu jaunas noderīgas zināšanas. Visšokējošākais bija par to, kādi kretīni ir daži ūdensmotociklu braucēji, jo viņi mēdz piebraukt tuvu un speciāli taisīt viļņus, lai supotājs apgāžas un ideālā varianta sups aizpeld prom un supotājs paliek viens pats ūdensmotociklu ielenkumā. Šitos asprāšus par mācību vajadzētu savākt un izmest bez jebkādiem papildlīdzekļiem Baltijas jūras vidū. Bet atgriežamies pie zen.

Pēc teorijas peldinām savus supus iekšā Stokholmas Kungsholmen šaurajos ūdeņos un top skaidrs, ka gandrīz visām no mūsu 13 sievišķu bariņa ir supošanas pieredze, jo uz priekšu (un atpakaļu, un uz riņķi) iet ļoti raiti un bez krišanas un trīcošiem ceļgaliem, kas ir norma pirmajā supošanas reizē.

Pēc apmēram stundas uz supa maza atpūtas pauzīte ar iespēju izkāpt krastā padzerties vai kādas nu kuram vēl darīšanas, tad visus SUP dēļus sasēja vienā rindā pie striķa, lai mēs neaizpeldam savvaļā, un sākās īstais action – joga.

Instruktore pastāstīja, ka tāpat kā “normālā” jogā, arī SUP jogai ir dažādi paveidi, ir vairāk uz fiziskām kustībām orientēta un ir arī vairāk uz relaksāciju mērķēta. Mēs šajā nodarbībā piekopām to mierīgo (yessss). Visas kustības bija adaptētas tā, lai būtu vieglāk izpildāmas uz dēļa, un mums visām veicās pavisam labi. Dažreiz nācās pastrādāt pie balansa atgūšanas, bet nebija nekādas krišanas ūdenī, kā es biju iedomājusies pirms tam. Nodarbība man pagāja zibenīgi.

Kas man ļoti patika:

• Kompānija ;)
• Instruktore ļoti ļoti patika, esmu viņai piesekojusies visos iespējamos soctīklos un gribētu vēlreiz aiziet uz kādu viņas vadītu nodarbību. Bijusī policiste, tagad jogas pasniedzēja un sērfotāja un mamma un ķīniešu medicīnas praktizētāja. Es gribu būt viņa.
• SUPs vienmēr ir laba ideja.
• Joga vienmēr ir laba ideja.
• Man agrāk nebija ienācis prātā, ka SUPs ir brīnišķīgs veids kā apskatīt Stokholmas centru. To man kādreiz gribētos pamēģināt. Organizētā veidā to var darīt piemēram šeit.

“Viss bija ideāli, BET” momenti:

• Man būtu paticies, ja nodarbība notiktos klusākā vietā. Nebija ne vainas Kungsholmenai, bet tas tomēr ir pilsētas centrs un līdzās foršajām skaņām – viļņu sļakstiem, bērnu balsīm, suņu riešanai – bija arī mašīnas un lidmašīnas un man tas traucēja. Ja es nezinātu, kādas maģiskas klusas vietiņas atrodas ūdeņos ap Stokholmu, varbūt man nebūtu tāda sajūta, bet es zinu, un man gribējās būt tur.
• Pirmajai reizei man kombinācija “SUPs + joga” bija par aizraujošu un es neguvu to mieru, ko man dod supošana vai joga atsevišķi. Iespējams, tā ir pirmo reižu problēma.

P.S. Titulbilde nav no šī pasākuma, bet no kādas mūsu pašu supošanas reizes. Es raustos likt bildi ar pārējām dalībniecēm, zini kā ar to regulu tagad. Un vienmēr ir patīkami ielikt bildi ar 5 gadus jaunāku sevi ;)