Man lieliski padodas nosist laiku, īpaši internetos, pāršķirstot vienu blogu pēc otra. Absolūti lielākā daļa izlasītā ir tikai laika nosišana, lai nedarītu kaut ko lietderīgāku, bet ir raksti, kas iedvesmo, uzrunā, liek aizdomāties un dažreiz pat dod impulsu kaut ko mainīt savā dzīvē un pasaules uztverē. Lūk raksti, kas īpaši palikuši atmiņā no aprīlī lasītā (apmēram 0,01 % no kopējā izlasīto rakstu skaita) un pie kuriem labprāt atgriezīšos vēlreiz, tādēļ šis saraksts ir arī atgādinājums man:
Zenhabits šobrīd ir mans absolūti mīļākais blogs – par minimālistisku un vienkāršāku dzīvesveidu. Ja jums ir sajūta, ka dzīvē visa kā ir par daudz un meklējat ceļvedi, kā pamazām tikt no vāveres riteņa ārā, šis blogs varētu palīdzēt. Aprīlī vēlreiz pārlasīju un apdomāju bloga populārākos ierakstus, īpaši šo Īso ceļvedi dzīvei:
- mazāk TV, vairāk lasīt
- mazāk iepirkties, vairāk laika pavadīt svaigā gaisā
- mazāk mantu, vairāk vietas
- mazāk steigas, vairāk rāmuma
- mazāk patērēt, vairāk radīt
- mazāk pusfabrikātu, vairāk īsta ēdiena
- mazāk rosīšanās, vairāk ietekmes
- mazāk braukt ar mašīnu, vairāk staigāt
- mazāk trokšņa, vairāk vientulības
- mazāk koncentrēties uz nākotni, vairāk uz tagadni
- mazāk darba, vairāk rotaļīguma
- mazāk rūpju, vairāk smaidu
- elpot
Par Zanes Eniņas lielisko blogu mugursoma.lv, tāpat kā daudzi, uzzināju no Pingvīna operācijas skandāla un kopš tā laika esmu regulāra bloga lasītāja. Šobrīd Zane ir atgriezusies mājās no sava ilgstošā ceļojuma pa Amerikām, bet joprojām lasītājus priecē ar regulāriem bloga ierakstiem. No pēdējā laikā lasītajiem mani īpaši uzrunāja Džonass iet (…”Džonass no mājām Briselē izgāja pagājušā gada 23. maijā. Viņam mugurā bija viena drēbju kārta, kājās kurpes un rokā ūdens pudele. Viss. Nekas cits – ne somas, ne mantas, ne naudas. Tā viņš iet joprojām.”…). Mani patiesi fascinē un iedvesmo šādi cilvēki. Es arī tā gribētu, bet (pagaidām) nevarētu. Tieši tāpat kā Zanei, man tas ir ”nākamais līmenis”.
Marekam briesmīgi nepatīk, ka lasu Čada blogu the BrainChancery, jo tādas šausmas nevajagot lasīt. Čadam pirms četriem gadiem atklāja galvas smadzeņu audzēja agresīvāko formu, glioblastomu. Glioblastomas pacientiem vidējais dzīves ilgums kopš diagnozes noteikšanas ir 14 mēneši. Čads sadzīvošanu ar slimību apraksta savā blogā, un to dara ar humoru, ar apbrīnojamu, bet neuzspēlētu optimismu, un iedvesmo daudzus cilvēkus, ne tikai ar vēzi slimos, bet arī tādus kā mani, kam dzīvē paveicies vairāk. Viņš nupat nosvinēja četru gadu jubileju kopš diagnozes noteikšanas un es ļoti ļoti ceru, ka svinēs arī nākamos četrus, četrdesmit un vairāk. Čada raksti liek aizdomāties, arī šis – par to, cik forši ir saslimt ar kaut kādu vienkāršāku slimību, saaukstēšanos piemēram – jo zini, ka tā pāries. Ja man kādreiz gribas par kaut ko pačinkstēt, labākās zāles ir ielūkoties Čada blogā.
Kā parasti, es visas foršās lietas atklāju pēdējā, arī Lauras un Toma feino blogu viensplusviens, kas nu jau kādu laiku ir kļuvis par vienu no populārākajiem Latvijas blogiem. Laura raksta par ģimeni, bērnu audzināšanu, ēdienu, ceļošanu un daudzām citām interesantām lietām. Es viņas blogu atklāju pavisam nesen, kad internetā meklēju padomus un ieteikumus ceļošanai ar maziem bērniem. Mani personīgi Lauras blogs ārkārtīgi uzrunā arī tāpēc, ka abas šobrīd esam bērniņa gaidībās un mazuļi mums gaidāmi apmēram vienādā laikā – Lauras pārdomas un padomi par grūtniecību man šobrīd ir ārkārtīgi aktuāli! Viens no feinākajiem pēdējā laika ierakstiem bija par 10 iemesliem, kāpēc ir forši audzināt bērnus Latvijā. Ne visiem iemesliem es piekrītu (bet tie ir Lauras iemesli, ne manējie!), bet man ļoti patīk, ja cilvēki ir pozitīvi, nevis čīkst. Vēl viens foršs raksts, kurā smēlos interesantas idejas, kuras noteikti ieviesīšu dzīvē – par mazuļa dārgumu lādītes izveidošanu.
Tiny Buddha, tāpat kā Zen Habits, piedāvā uz budisma atziņām balstītus padomus, lai padarītu mūsu dzīves vienkāršākas un laimīgākas. Padoms par 5 jautājumiem (es gan saskaitīju 6), ko pajautāt sev katru dienu, manā gadījumā tiešām strādā! Rakstā ieteikts katru dienu sev uzdot šādus jautājumus:
- Vai es šodien izdarīju visu iespējamo, lai izdarītu/kļūtu par … (vieta savam sapnim/mērķim),
- Vai es šodien izdarīju visu iespējamo, lai būtu laimīga,
- Vai es šodien izdarīju visu iespējamo, lai izbaudītu savu darbu,
- Vai es šodien izdarīju visu iespējamo, lai būtu pie labas veselības,
- Vai es šodien izdarīju visu iespējamo, lai saprastu cilvēkus,
- Vai es šodien izdarīju visu iespējamo, lai atrastu savas dzīves jēgu.
Jau pāris nedēļas katru dienu uzdodu sev pirmo jautājumu un tas motivē! Ne vienmēr atbilde ir ”jā”, bet šī jautājuma uzdošana palīdz saņemties un darīt to, kas jādara – katru dienu, nevis no rītdienas, pirmdienas vai 1.janvāra.
Kristīnas Gilbertas almostfearless ir viens no maniem mīļākajiem ceļojumu blogiem. Kristīna ar vīru un diviem bērniem ceļo pa pasauli un šobrīd par savām mājām sauc Meksiku un gaida trešo bērniņu. Rakstā viņa stāsta par ļoti personīgu pieredzi par to kā viņai diagnosticēja ”missed” abortu – tas nozīmē, ka grūtniecība ir beigusies, bet ķermenis to nesaprot un sievietei līdz ārsta vizītei nav ne jausmas, ka bērniņš ir miris. Kamēr Kristīna mēģināja samierināties ar ziņām, pienāca nākamā (pēdējā) ārsta vizīte, kurā būtu jāatbrīvojas no mirušā bērniņa, bet izrādījās, ka bērniņš tomēr attīstās un sākotnējā diagnoze tikusi noteikta nepareizi. Es raudāju, raudāju un vēlreiz raudāju, lasot šo rakstu (hormoni), bet no šī stāsta var arī kaut ko pamācīties – kā Kristīna raksta, apmēram 3% gadījumu šāda diagnoze tiek noteikta neprecīzi un tiek pārtrauktas pilnīgi normālas grūtniecības.
Happywhispers, kā parasti, milzum daudz interesantu un iedvesmojošu rakstu, bet manas prioritātes ir skaidras – vēderprieki pirmājā vietā – tāpēc mani visvairāk aizķēra ķiršu-šokolādes kokteiļa recepte (ar spinātiem!). Pasaulē nav perfektākas garšu kombinācijas kā zemenes ar putukrējumu un šokolāde ar ķiršiem. Vienīgais, kas mani atturēja no kokteiļa pagatavošanas tajā pašā dienā, bija sastāvdaļas, jo man vajag drusciņ iespringt, lai iegādātos raw cacao un saldētos ķiršus – Zviedrijā nez kāpēc ir grūti nopirkt saldētos ķiršus. Pie kakao tiku vakar un ķiršus plānoju nopirkt rīt. Es zinu, kas man rīt būs vakariņās :)