Statistika liecina, ka katru gadu Kanāriju salu Tenerifi apmeklē miljoniem cilvēku un lielākā daļa no viņiem paliek tur, kur tos pēc sagaidīšanas lidostā izlaiž tūrfirmas autobusi: all inclusive viesnīcās un to pludmalēs. To var saprast – ir tik jauki pēc visiem ikdienas stresiem ļauties laiskai atpūtai pie baseina vai pludmalē, baudot garšīgu ēdienu un lasot interesantu grāmatu. Bet ir vērts vismaz daļu laika veltīt Tenerifes apskatei – jau dažu kilometru attālumā no viesnīcām un pārpildītajām pludmalēm ir cita Tenerife, ar neskartu un varenu dabu, ar savu kultūru un vēsturi.

Ja vēlaties redzēt gabaliņu citas Tenerifes, piedāvāju 8 maršrutu idejas (un iesaku izmēģināt tos visus):

1) Ciemats Maska

Maska atrodas augstu kalnos un ilgu laiku ir bijis izolēts no pasaules – ceļu uz turieni uzbūvēja tikai 1991.gadā. Ainavas gan pa ceļam, gan pašā Maskā vienkārši dievīgas (ja vien jums nav iebildumu pret kalnu serpentīniem – tad ceļš uz Masku, tieši otrādi, liksies kā elle).

Bet vislabāk jutos vienā no ciema kafejnīciņām (Chez Arlette) – burvīga vietiņa: palmu pavēnī, ar ziediem un pasakainiem skatiem uz kalniem. Apelsīnu sula un augļu salāti bija tik garšīgi, un apkārt tāds klusums, jo bijām pa vidu starp brokastu un pusdienu laiku, līdz ar to bijām vienīgie apmeklētāji. Turklāt tobrīd vēl nebija iestājies pieradums par silto laiku – no ziemas ierasties uz +25 – murrrr. Varētu tur sēdēt kaut visu dienu…

2) Garachico pilsētiņa – lavas baseini un Drago koks

Garachico pilsētiņā atrodas ļoti interesants dabas fenomens ar praktisku pielietojamību – sacietējusī lava okeāna krastos ir izveidojusi daudzus dabīgos okeāna ūdens baseinus. Lavas izveidotajos dabīgajos baseinos var peldēt – bet tikai tad, ja okeānā nav pārāk lieli viļņi. Ja ir lieli viļņi, tas tie šļācas pāri un sabango arī lavas baseinu mierīgos ūdeņus. Šajā vietā ir ap 15 tādu baseinu, starp tiem ir taciņas, pa kurām pārvietoties un izvēlēties sev tīkamāko vietiņu un nopeldēties.

Vēl viena interesanta lieta, ko apskatīt šajā pilsētiņā – Drago koks, viens no salas simboliem. Nosaukums dots par godu koka tumši sarkanajai sulai, kas atgādinot pūķa asinis. Par koka vecumu vienprātības nav, izņemot to, ka tam ir vairāk par 500 gadiem, bet ir arī uzskats, ka tam ir 3000 gadu.

3) Punta de Teno – skaisto saulrietu vieta

Punta de Teno ir Tenerifes tālākā Rietumu vieta un tur bieži ir vērojami krāšņi saulrieti. Arī ceļš uz Punta de Teno ved pa ārkārtīgi skaistu ceļu augstu kalnos ar skatu uz okeānu. Sākumā gan apmulstam, jo ceļa sākumā ir kaut kādas zīmes, kas varētu nozīmēt, ka šeit nedrīkst iebraukt, bet tā kā mums garām pabrauc pāris mašīnas, tad mēs arī dodamies. Varbūt tās zīmes attiecas uz dienām ar sliktiem laikapstākļiem.

Nonākot galā redzam, ka saulrietu skatīties gribas daudziem – cilvēku ir diezgan daudz un pat tiek filmēta kaut kāda filma – pārītis uz Vespas (ak!) braukalē pa ceļu šurpu turpu un viņus filmē. Gaidot saulrietu, klīstam gar krastu un bildējam kaktusus, makšķerniekus, Vespu un visu pārējo. Galu galā pašā atbildīgākajā momentā saule nevis noriet dramatiski sarkana, bet pazūd dūmakā. Bet tas nekas, tāpat bija ļoti skaisti.

4) Anagas reģions

Anagas ceļi ir tukši, daba – skaista un nepieradināta. Iemaldāmies arī lauru koku džungļos – šādi senos laikos esot izskatījies Vidusjūras reģionā, bet tagad šīs aizvēsturiskās ainavas var redzēt tikai Kanāriju salās. Patrāpījāmies tur krēslas laikā, visapkārt nebija neviena cilvēka un izbaudījām gandrīz vai mistisko noskaņu – likās, ka starp krēslainā meža ķeburainajiem kokiem tiešām pavīd kāds senā salas iedzīvotāja guančes tēls. Zinu jau zinu, tas viss dēļ manas pārāk bagātīgās iztēles un sliktās redzes.

Šeit piedzīvojām arī vienu no skaistākajiem skatiem šajā ceļojumā – kādā vietā biezais lauru mežs pašķīrās, un tālumā, salas vidū pirmo reizi ieraudzījām vulkānu Teide – tās varenais melnais stāvs spilgti izcelās uz ugunssarkano saulrieta debesu fona.

5) Vulkāns Teide

Teide ir salas simbols, joprojām aktīvs vulkāns un Spānijas augstākais kalns. Teide ir 3718 m augsta, augšā var uzbraukt ar vagoniņu, bet pašā virsotnē var tikt tikai apmēram 150 cilvēki dienā un, lai to drīkstētu darīt, ir jāsaņem atļauja galvaspilsētā Santa Cruz.

Atļaujas saņemšana ir salīdzinoši vienkāršs un ātrs process – jādodas uz Teides nacionālā parka biroju ar pasi un pases kopiju, atļauja ir par brīvu, bet jums būs arī jāizvēlas diena un kāpšanas laiks. Tā ir laimes spēle, jo sliktos laikapstākļos Teidē braukt nevar un tad jūs savu atļauju varēsiet paturēt par piemiņu.

Pie viena ir vērts arī nedaudz paklīst pa Santa Cruz, kas ir interesanta pilsēta. Man ļoti patika tirgus apmeklējums, tur iegādājāmies ļoti garšīgus augļus, bet protams, var dabūt arī citus vietējos labumus. Pavisam netālu no Santa Cruz ir viena no dažām Tenerifes balto smilšu pludmalēm – Las Teresitas. Smiltis ir vestas no Āfrikas, jo dabīgo Tenerifes smilšu krāsa ir melna.

Teide atrodas milzīga, 16 km liela krātera vidū. Visa teritorija veido Teides nacionālo parku. Tajā ir vērojamas neredzētas mēness ainavas, ne velti šeit ir filmēti Zvaigžņu kari.

Gandrīz līdz pašai Teides augšai visi gribētāji tiek aizvizināti ar vagoniņu (25 EUR, apmēram stunda rindā). Bet pašā augšā var doties tikai ar pieminēto atļauju. Līdz virsotnei jākāpj ir tikai 200 metri pa smuku taciņu, bet mums tas prasa apmēram pusstundu – retinātajā gaisā katrs solis nāk ar grūtībām, jo pēc straujās pacelšanās organisms vēl nav pielāgojies jaunajiem apstākļiem.

Kāpjot līdz virsotnei, jūtama ļoti stipra sēra smaka, un vietām ceļas stipri garaiņi – nav šaubu, ka vulkāns ir aktīvs. Tiekam līdz virsotnei, tur brīdis atpūtai. Ir skaista, skaidra diena un var redzēt arī citas Kanāriju salu arhipelāga salas. Es jums patiešām iesaku saņemt atļauju un doties virsotnē – varbūt skats arī īpaši nemainās, ja pakāpjas tos 200 metrus, bet man būtu trakoti žēl, ja būtu jāpaliek, skatoties uz virsotni no 200 metru attāluma.

6) Mākoņu upes

Jau aprakstā par La Palmu minēju, cik zemu Kanāriju salās ir mākoņi – nav jāuzbrauc pat 2000 m augstumā, lai skatītos, kā pie kājām plūst mākoņu upes. Arī Tenerifē šādus skatus var novērot – visskaistāko mākoņu upi redzējām netālu no Teides un Observatorijas – nobraucām pa oranžu grants ceļu un vērojām mākoņu spēles.

7) La Orotava pilsētiņa un Casa de los Balcones

La Orotava pati pa sevi ir ļoti skaista, ziedoša, apmeklēšanas vērta pilsētiņa. Bet tās galvenais lepnums ir Casa de Los Balkones – vecs tirgotāju nams, kas tagad ir atvērts apmeklētajiem. Ieplānojiet apmeklējumu pēcpusdienā, īsi pirms slēgšanas, tad būs noskrējuši lielākie tūristu pūļi un jūs izbaudīsiet šī nama neizstāstāmi labo atmosfēru, ko papildina krūmos dziedošo putnu čivināšana. Nekad nebūtu domājusi, ka mani tā spēs uzrunāt viens nams.

8) Guimar piramīdas

Tās nav gluži tādas piramīdas, kādas nāk prātā, iedomājoties par Ēģiptes piramīdām. Tās ir lielas, kārtīgas apaļu akmentiņu būves. Interesanti, ka neviens par tām nav licies ne zinis līdz pat 90-tiem gadiem: stāv kaut kādas čupas – nu un? Mazums kas riņķī mētājas. Tad pavisam nejauši par šīm piramīdām uzzināja slavenais norvēģu zinātnieks un pasaules apceļotājs Tūrs Heierdāls – viņš nekavējoties pārcēlās uz Tenerifi, nodibināja šeit etnogrāfisko parku, piesaistīja sponsorus un sāka veikt pētījumus. Viņš paspēja pēdējā brīdī, jo vietējie jau bija sataisījušies šeit būvēt ceļus.

Heierdāls uzskata, ka šīs piramīdas ir uzbūvējuši senie Tenerifes iemītnieki guančes. Izrakumi šajās piramīdās, kā arī pašas piramīdas ir ļoti līdzīgas Dienvidamerikā esošajām piramīdām un tur atrastajiem priekšmetiem. Šis fakts, kā arī paša Tūra Heierdāla veiktās ekspedīcijas ar primitīvajām laivām Ra, Ra II, Kon Tiki liek domāt, ka jau senās civilizācijas ir aktīvi ceļojušas pāri okeāniem un mācījušās viena no otras.

Joprojām ir skeptiķi, kas uzskata, ka tās nav nekādas guanču piramīdas, bet gan zemnieki, attīrot laukus, akmeņus ir sakrāvuši kaudzītēs. Tūrs Heierdāls to atspēko ar vairākiem argumentiem. Nezinu, kā tur īsti ir ar guanču piramīdām un zemniekiem, bet

es izvēlos romantisko pieeju un ticēšu leģendai/versijai, ka senās pasaules iedzīvotāji bija tādi paši kosmopolīti un ceļotāji kā mēs.